Uz pasākumu aicināti valsts institūciju pārstāvji, biznesa aprindu un kultūras cilvēki, kā arī vietējā latviešu kopiena, ar kuras palīdzību notika filmas tulkošana no latviešu uz spāņu valodu, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Preses centra nodaļā.

Abas dienas filmu būs iespējams noskatīties arī Limas iedzīvotājiem. Filmas producents Andrejs Ēķis un režisors Aigars Grauba ir nosūtījuši pasākuma organizētājiem un viesiem apsveikumu, kurā pausts gandarījums par filmas pirmizrādi Latīņamerikā.

"Pogļadi 6" ir ceļojošā izstāde, kas tika veidota Latvijas 90 gadu jubilejas laikā. Izstāde apceļo Baltkrieviju jau no 2008.gada oktobra, tā ir guvusi augstu novērtējumu un radījusi lielu interesi pirmajās četrās izstādes pieturvietās - Bobruiskā, Gomeļā, Minskā un Vitebskā. Izstāde noslēdzas Mogiļevā.

Vēstniecības mērķis, organizējot šo projektu, ir iepazīstināt ar Latvijas mūsdienu mākslu ne tikai Baltkrievijas galvaspilsētas sabiedrību, bet aptvert arī apgabalu un reģionu centrus, tādējādi stiprinot kultūras saites un tuvinot abas kaimiņvalstis.

Ekspozīcijā "Pogļadi 6" Latvijas mākslu prezentē seši mākslinieki - Inga Brūvere, Ieva Iltnere, Leonards Laganovskis, Sandra Krastiņa, Jānis Mitrēvics un Gļebs Panteļejevs. Ekspozīciju veidos pēdējos gados radīti mākslinieku darbi.

Mogiļevas apgabala iedzīvotāji izstādi varēs aplūkot mēneša garumā.

Grāmatā iekļauti raksti par Latvijas un Somijas politiskajām, diplomātiskajām, ekonomiskajām un kultūras attiecībām. Autori ir Latvijas vēsturnieki Irēne Šneidere un Arturs Žvinklis, Somijas pētnieki Marjo Mela, Jouko Talonens, Sāra Vaherjoki-Honkala un Sepo Suhonens.

Par Latvijas un Somijas lingvistiskajām attiecībām raksta Tamperes universitātes igauņu valodas profesors Lembits Vaba. Savas atmiņas par 30.gadu Rīgu grāmatā apraksta vēstnieks Anti Karpinens, bet rīdzinieces Irenes Smirnovas interesanto dzīves stāstu no 20.gadsimta Latvijas un Somijas ataino somu žurnālists Juka Rislaki.

Par Latvijas un Somijas politiskajām, ekonomiskajām un kultūras attiecībām Eiropas Savienības kontekstā raksta vēstnieks Einars Semanis. Grāmatas redaktore ir Rozentāla biedrības priekšsēdētāja Marjo Mela.

Grāmata, kas izdota somu valodā, ir veltīta Latvijas 90.gadadienai, un tā ir publicēta ar Latvijas Ārlietu ministrijas un Latvijas vēstniecības Somijā finansiālu atbalstu.

Izstādes ekspozīcijā iekļautas 39 dažādu Latvijas autoru fotogrāfijas, kuras veido emocionālu stāstu, atspoguļojot gatavošanās procesu Dziesmu un deju svētkiem un arī vērienīgo noslēguma koncertu Mežaparka estrādē.

Paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku izstāde 2009.gada janvārī ceļos uz Osaku, kur tā būs apskatāma Goda konsulāta telpās.

Kā aģentūru LETA informēja vēstniecībā, šīs organizācijas tika apbalvotas par sekmīgu darbu, glabājot un kopjot latviešu tautas kultūru, valodu un tradīcijas, kā arī par ticību un nerimstošu atbalstu Latvijas valstiskuma idejai.

Latvijas vēstnieks Īrijā Indulis Ābelis pasniedza ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) Atzinības rakstus Latviešu biedrības Īrijā pārstāvei Aigai Andrupei, Latviešu apvienības latviešiem Īrijā pārstāvei Sandrai Jurjānei un Limerikas Latviešu biedrības vadītājai Inesei Undai.

Atzinības raksti tika pasniegti par godu Latvijas valsts 90.gadadienai.

Latvijas dienas laikā etnogrāfs Valdis Muktupāvels iepazīstinās Portugāles klausītājus ar Latvijas folkloras tradīcijām, kokles un dūdu spēli.

Vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūru un Rīgas Tūrisma informācijas un koordinācijas centru, kā arī Latvijas Institūtu nodrošinājusi iespēju visas dienas garumā klausīties Latvijas mūziku, skatīties filmas par Latvijas arhitektūru, dziedāšanas un dejošanas tradīcijām, dabu, tūrisma un investīciju iespējām.

Portugāļu ģimenēm un skolēniem būs iespējams saņemt materiālus par tūrisma iespējām Latvijā, kā arī iepazīt latviešu tautas pasakas, rotaļas un tradicionālās latviešu receptes portugāļu valodā.

Galveno balvu - starptautiskās muzeju organizācijas ICOM biedra karti un dāvanu karti mākslas preču iegādei - Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs saņēmis par izstādi "Logu stāsti".

Savukārt veicināšanas balvas saņēma 1991.gada barikāžu muzejs par ceļojošo ekspozīciju un Talsu Novada muzejs par izstādi "1905.gada revolūcija Talsos un apkārtnē".

Balsojumā tika noteikts arī tas, kurš iegūs apmeklētāju balvu, un uzvarētājs šajā kategorijā ir Latvijas Ugunsdzēsības muzejs ar izstādi "Baltijas valstu ugunsdzēsēju vienotība".

Kopā konkursā piedalījās astoņi muzeji ar deviņām izstādēm, tāpēc konkursa komisija nolēma vērtēt vienā kategorijā valsts, pašvaldības un privātos muzejus.

Komisijā darbojās Latvijas Muzeju padomes pārstāve Alīda Krēsliņa, Latvijas muzeju biedrības pārstāve Ieva Pētersone, Kultūras un radošās industrijas izglītības centra pārstāve Ilze Kupča, Kultūras ministrijas pārstāve Māra Ādiņa, Muzeja valsts pārvaldes pārstāve Gundega Dreiblate un Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis Mārtiņš Heimrāts.

Ceļojošās izstādes no 12.novembra līdz 28.novembrim bija apskatāmas Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Tajās aplūkotās personības, notikumi, vietas un lietas atspoguļo daļu Latvijas. Tāpēc arī ceļojošo izstāžu konkurss iekļāvās Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svinēšanā.

Izstāde tapa, sadarbojoties Muzeju valsts pārvaldei ar Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeju, Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku organizēšanas biroju un Tautas mākslas centru.

Koncertprogramma ir aizguvusi savu nosaukumu no andalūziešu kultūras jēdziena "duende", kas apzīmē iedvesmas un jaunradīšanas spēku. Disks "Duende" tapa 2007.gadā un ieguva Latvijas mūzikas balvu akadēmiskās mūzikas kategorijā.

Programmā dzirdami tādu komponistu kā Džordāni, Kačīni, Sensānsa, Bellīni un Forē darbi, kuru aranžējumu radījis saksofonists Gāga. Par godu valsts svētkiem programmā ir iekļauts latviešu komponista Romualda Kalsona skaņdarbs.

Uz koncertu aicinātas Spānijas amatpersonas, ārvalstu diplomāti, kultūras un preses aprindu cilvēki, kā arī Spānijā mītošie latvieši un Latvijas draugi. Pirms koncerta Madridē viesus uzrunās Latvijas vēstnieks Spānijā Imants Lieģis.

Koncerta laikā būs iespēja iegādāties kompaktdiskus "Duende", un ieņēmumi tiks veltīti Sergeja Jēgera labdarības fonda mērķiem, proti, palīdzībai bērniem, kuriem ir veselības problēmas vai ierobežotas spējas, kas rada grūtības iekļauties sabiedrībā.

Izstādi atklās Latvijas vēstniece Baltkrievijā Maira Mora un Baltkrievijas Vēstures un kultūras muzeja direktors Sergejs Večars, klātesot izstādes organizatoriem Valsts proves uzraudzības inspekcijai un tās priekšniekam Pēterim Brangulim.

Izstādes pamatekspozīcija izveidota 2004.gadā ar mērķi sniegt informāciju par Latvijas vēsturi un tās apbalvojumiem. Izstādē eksponēti Latvijas valsts apbalvojumi, vēsturiskie apbalvojumi un vēsturiski priekšmeti ar Valsts apbalvojumu simboliku. Katrs no tiem stāsta par kādu Latvijas valstij svarīgu notikumu.

"Latvijas valsts apbalvojumi" ir ceļojošā izstāde, kas jau bijusi aplūkojama Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Luksemburgā, Beļģijā un Vācijā. Šogad, Latvijas proklamēšanas 90.gadadienā, izstāde ceļoja arī pa Latvijas reģioniem.

Tituls "Latvijas patriots" viņiem tiks piešķirts šovakar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) piecpadsmitgades svinīgās pieņemšanas laikā.

Kā aģentūru LETA informēja LDDK Korporatīvās pārvaldes eksperte Agnese Alksne, Latvijas patriots ir uzņēmējs, ar kuru lepojas ne tikai darbinieki un partneri, bet arī sabiedrība kopumā. Viņš ir sabiedriski aktīvs, viņš iedvesmo un viņam ir vīzija par sava uzņēmuma, nozares, reģiona un valsts attīstības perspektīvām.

Akcijas organizatoru mērķis bija atgādināt par Latvijas saimnieciskās dzīves leģendām, kā šodien viņus saucam, par Latvijas brīvvalsts laika flagmaņiem - grāmatnieku Jāni Rozi, šokolādes meistaru Vilhelmu Ķuzi, Benjamiņu ģimeni u.c.

Latvijas patriotu titulu un cerību, ka nākotnē šie cilvēki turpinās būt tikpat patriotiski un uzņēmīgi kā līdz šim un kļūs par Latvijas valsts uzņēmējdarbības leģendām, LDDK piešķir Vilnītim, Skauģim un Ķirsonam.

Atzinības rakstus pasniegs Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC).

Par Vilnīti līdzgaitnieki izsakās kā par ārkārtīgi sirsnīgu un atraktīvu cilvēku, savas valsts patriotu, tai pat laikā vienkāršu personu un cilvēku ar "krampi". "Liepājas papīrs" ir uzplaucis, pateicoties Vilnīša aktīvai darbībai, to pašu var arī teikt par uzņēmuma darbiniekiem.

Vilnītis ir viens no retajiem uzņēmējiem Latvijā, kura uzņēmuma darbības sākumi meklējami pirms 110 gadiem. Veiksmīga uzņēmuma modernizācija, regulāras rūpes par darbiniekiem, vidi Liepājas pilsētā un sabiedrību Kurzemes reģionā dod cerību un ticību Latvijas nākotnei.

Skauģa veidotā produkcija godam nes Latvijas vārdu pasaulē. Uzņēmuma sirds un dvēsele, tās īpašnieks, ir izpelnījies atzinību ne tikai savu kolēģu, bet arī nozares profesionāļu un sabiedrības acīs. Cilvēks ar spēcīgu vīziju, savu izvēli pamato kāds, kurš ieteica Skauģi titulam "Latvijas patriots".

Savukārt Ķirsonu raksturo veiksmīga un mērķtiecīga uzņēmējdarbība, kas popularizē latviskās tradīcijas un amatu prasmes. Tie ir tikai daži argumenti, ko minējuši balsotāji savos pieteikumos. Viņš ir cilvēks, kurš ir ideju pilns un tās arī veiksmīgi realizē. Inovāciju atbalstīšana ražošanā un vides mīlestība izpaužas ne tikai ikdienas darbos, bet arī kalpo kā uzņēmējdarbības virzītājspēks.

No 14.oktobra līdz 18.novembrim interneta vietnē "www.latvijaspatrioti.lv" norisinājās balsojums par patriotiskāko uzņēmēju. Izveidotais pretendentu saraksts sadarbībā ar izdevniecību "Dienas Bizness" piedāvāja izvēli, kā arī balsotāji tika aicināti ieteikt arī savus kandidātus. Kopumā tika izvirzītas 120 uzņēmēji titula "Latvijas patriots" saņemšanai.

LDDK, "Dienas Bizness", biznesa augstskola "Turība" un Latvijas Republikas proklamēšanas deviņdesmitgades rīcības komiteja aicināja ikvienu izmantot iespēju nominēt Latvijas patriotiskāko uzņēmēju. Ikviens balsotājs piedalījās izlozē, lai iegūtu balvu no lidsabiedrības "airBaltic" - lidojumu divām personām tiešā savienojuma virzienā no Rīgas uz Hannoveri vai Tamperi, vai Amsterdamu.