Vēsture / 1920.gads – Latvijas de facto atzīšana

Jūsu vārds
Jūsu e-pasta adrese
Saņēmēja e-pasta adrese
Komentārs

1920.gads – Latvijas de facto atzīšana

30.10.2008

1919.gada 28.jūnijā Versaļā tika parakstīts miera līgums, kas izbeidza Pirmo pasaules karu, un tajā bija Baltijas valstīm labvēlīgi noteikumi un netiešas garantijas to neatkarībai, taču oficiāli Latvija vēl nebija starptautiski atzīta par neatkarīgu valsti, līdz 1920.gadā vairākas valstis ar formāliem rakstveida paziņojumiem atzina Latviju de facto.

Brīvības cīņu beigu posms un to noslēgums ievadīja virzību uz priekšu Latvijas neatkarības atzīšanā. 1919.gada 21.jūlijā Latvija un Igaunija noslēdza līgumu par aizdevumu kārtošanu, robežu noteikšanu un citiem jautājumiem, kas nozīmēja arī savstarpēju de facto atzīšanu. 1919.gada rudenī un 1920.gada pirmajā pusē vairākas valstis – Somija, Polija, Lietuva, Beļģija un Francija – atzina Latviju de facto ar formāliem rakstveida paziņojumiem. Jau pirms tam Latviju de facto bija atzinušas Lielbritānija, Vācija un Japāna.

1920.gada pirmajā pusē lielvalstu uzmanības lokā joprojām bija Latvijas un citu Baltijas valstu kā starptautisko tiesību subjektu atzīšana. 10.jūnijā Lielbritānijas ārlietu ministrs Džordžs Kērzons nolēma apspriest šo jautājumu ar pārējām Antantes valstīm. Itālija un Japāna izteicās par Baltijas valstu de iure atzīšanu, Francija ieņēma izvairīgu pozīciju, bet ASV kategoriski iebilda. ASV šaubījās, ka Latvija, Lietuva un Igaunija spēs ilgstoši pastāvēt kā neatkarīgas valstis.

Nepamatotas izrādījās cerības panākt de iure atzīšanu no Polijas un Somijas, kas it kā bija gatavas ar Latviju slēgt militārus līgumus. Šīs valstis negribēja aizsteigties priekšā Antantei. Polijas nostāju ietekmēja arī Latgales jautājums, jo, atzīstot Latviju de iure, tas būtu izšķirts par labu Latvijai. Ļoti svarīgs un neatliekams uzdevums Latvijas diplomātiem šajā laikā bija miera līguma noslēgšana ar Krieviju un diplomātisko sakaru atjaunošana ar Vāciju. Sarunas ar abām lielvalstīm sākās 1920.gada pavasarī un ilga vairākus mēnešus, jo bija jārisina daudzi sarežģīti jautājumi.

Avots:

„Latvijas vēsture 20.gadsimts”, Rīga, apgāds „Jumava”, 2005.gads, 120.lpp.

 

Komentēt