Vēsture / 1919.gada 3.janvāris – Rīgu ieņem Padomju Krievijas karaspēks, Latvijas Pagaidu valdība bēg uz Liepāju

Jūsu vārds
Jūsu e-pasta adrese
Saņēmēja e-pasta adrese
Komentārs

1919.gada 3.janvāris – Rīgu ieņem Padomju Krievijas karaspēks, Latvijas Pagaidu valdība bēg uz Liepāju

14.10.2008

Nesen neatkarību pasludinājušās Latvijas Pagaidu valdībai jau pirmajās dienās bija jāsaskaras ne tikai ar valstij svarīgu ārpolitikas un iekšpolitikas jautājumu risināšanu, bet arī jārisina jautājums par kaimiņos esošās Padomju Krievijas militāriem uzbrukumiem Latvijai.

Pavisam bezcerīgā situācijā Pagaidu valdība nokļuva 1918./1919.gada mijā, jo 1918.gada 30.decembrī sociāldemokrāti atteicās no sadarbības un izstājās no Tautas padomes, bet 1919.gada 3.janvārī Rīgā ienāca Padomju Krievijas (lielinieku) spēki un, turpinot uzbrukumu, īsā laikā okupēja gandrīz visu Latvijas teritoriju.

Pagaidu valdība ar Ministru prezidentu Kārli Ulmani un pārējiem ministriem bēga uz Liepāju, līdz ar to Pagaidu valdības kontrolē palika tikai Liepājas, Grobiņas un Aizputes apriņķis. Līdz ar to 1919.gada janvārī par neatkarīgas Latvijas galvaspilsētu uz īsu brīdi kļuva Liepāja. Savukārt visu pārējo Latviju sāka pārvaldīt Pētera Stučkas valdība, kas formāli pārstāvēja neatkarīgo Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku.

Šī valsts, kuru proklamēja 1918.gada decembrī, bija iecerēta kā Padomju Krievijas taktisks atbildes manevrs latviešu nacionālās atbrīvošanās kustībai, kas bija vainagojusies ar nacionālās valsts nodibināšanu.

Taču Padomju Latvija nespēja veikt tai paredzētās funkcijas. P.Stučkas valdības politika, kas balstījās uz marksisma dogmām un represijām, izrādījās tik nepieņemama Latvijas iedzīvotājiem, ka viņi pakāpeniski zaudēja gandrīz jebkuru interesi par lielinieku idejām. Tauta sāka bruņotu pretošanos, jo laukos iedzīvotāji apvienojās tā saucamajā zaļajā armijā, kas veda partizānu karu pret padomju varu.

Pirmā bilde:

Latvijas Pagaidu valdības mītne Liepājā 1919.gads – fotoreprodukcija no grāmatas „Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados”, Rīga, 1928.g., 26.lpp.

Avoti:

Fr.Zālītis, „Latvijas vēsture”; Rīga, 1937.gads; 327.lpp.

„Latvijas vēsture 20.gadsimts”, Rīga, apgāds „Jumava”, 2005.gads, 113.lpp.

Komentēt