Vēsture / 1919.gada 16.aprīlī – Apvērsums pret Pagaidu valdību Liepājā

Jūsu vārds
Jūsu e-pasta adrese
Saņēmēja e-pasta adrese
Komentārs

1919.gada 16.aprīlī – Apvērsums pret Pagaidu valdību Liepājā

14.10.2008

Laikā, kad Latvijas Pagaidu valdība cīnījās pret lieliniekiem Latvijā, kas bija izveidojuši Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku, palīdzību sniedza Lielbritānija, Francija un Vācija. Taču Vācijai bija savas intereses, un tā par katru cenu mēģināja Latvijas un Igaunijas teritoriju saglabāt savā pārvaldījumā, kā dēļ tika veikts Vācijas karaspēka apvērsums, lai gāztu Pagaidu valdību.

Apvērsumu īstenoja vācbaltiešu virsnieki - brāļi fon Manteifeļi, fon Reke un fon Maidels, kuri arestēja Latvijas Pagaidu valdības divus ministrus, bet pārējie ministri un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis patvērās britu militārās misijas ēkā. Dažas dienas pēc apvērsuma gāztā Pagaidu valdība pārcēlās uz tvaikoni „Saratov”, kas britu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā.

Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts, tas izgāja reidā un turpmākos divus mēnešus pavadīja uz ūdens. 26.aprīlī izsludinātajā jaunajā Ministru kabinetā bija tikai viena plaši pazīstama persona - mācītājs Andrievs Niedra, kas kļuva par Ministru prezidentu.

Tā dēļ Latvijai no aprīļa līdz jūnijam vienlaikus bija divas pagaidu valdības: viena uz ūdens, tā dēvētā Ulmaņa valdība, kura nevarēja ietekmēt notikumu gaitu, un tai pakļāvās tai brīdī tikko kā izveidotā Ziemeļlatvijas divīzija, otra - Liepājā, kurai tās armijas Baltijas landesvērs, Dienvidlatvijas divīzijas, Dzelzsdivīzijas vadība neļāva neko ietekmēt. Tas, ka jaunā valdība pilnībā bija spiesta pakļauties Vācijas armijas spēku vadības diktātam, kļūstot par to piedēkli, visumā kreisi un K.Ulmaņa valdībai naidīgi orientētos iedzīvotājus noskaņoja pret Rīdigeru fon der Golcu un vācu okupācijas varu vispār, saistot ar to Niedras valdību.

Negaidītā kārtā tautas noskaņojums strauji mainījās par labu līdz tam nemīlētās K.Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības atbalstam, piemēram, strauji pieauga brīvprātīgo skaits rekrutēšanas punktos, kaut pirms apvērsuma Latvijas iedzīvotāji visai negribīgi pakļāvās mobilizācijai.

Tomēr politisko situāciju mainīja Cēsu kaujas, kuru rezultātā apvērsuma rīkotāju armija tika sakauta un 27. jūnijā atstāja arī Liepāju. Tajā pašā dienā ar to pašu tvaikoni „Saratov” K.Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība atgriezās Liepājā, bet 7.jūlija pievakarē atstāja pilsētu, lai dotos uz jau atbrīvoto Rīgu.

Komentēt