Vēsture / 1918.gada 17.novembris – Izveido Tautas padomi, kura ievēlēs pirmo Latvijas Pagaidu valdību

Jūsu vārds
Jūsu e-pasta adrese
Saņēmēja e-pasta adrese
Komentārs

1918.gada 17.novembris – Izveido Tautas padomi, kura ievēlēs pirmo Latvijas Pagaidu valdību

21.08.2008

Latvijas vēsturē 1918.gada 17.novembris ir tikpat būtisks kā 1918.gada 18.novembris, jo tieši dienu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas no divām latviešu tautas pārstāvniecībām tika izveidota viena – Tautas padome, kura attiecīgi ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību, 1918.gada 18.novembrī proklamēja Latvijas neatkarību un sasauca Satversmes sapulci.

1918.gada rudenī Latvijā darbojās divas latviešu tautas pārstāvniecības – Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP) un Demokrātiskais bloks. Kad kļuva skaidrs, ka Demokrātiskais bloks atsakās apvienoties uz LPNP bāzes, pēc vairāku nedēļu pārrunām tika panākta vienošanās par jaunas pārstāvniecības - Tautas padomes (TP) - dibināšanu. TP dibināšana notika Rīgā 1918.gada 17.novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās tagadējā Krišjāņa Barona ielā. TP dibināšanas sēdi vadīja Marģers Skujenieks. Sēdē piedalījās astoņu politisko partiju pārstāvji un Staņislavs Kambala kā Latgales Zemes padomes loceklis.

TP dibināšanas sēdē vienbalsīgi tika pieņemta TP politiskā platforma, kas sastāvēja no septiņām nodaļām. TP politiskajā platformā bija paredzēts, ka līdz Satversmes sapulces sasaukšanai suverēnā vara Latvijā pieder TP, kas arī ieceļ Pagaidu valdību. Saskaņā ar TP politisko platformu Satversmes sapulce bija sasaucama visdrīzākajā laikā, pamatojoties uz vispārīgām, vienlīdzīgām, tiešām, aizklātām un proporcionālām vēlēšanām, un Latvijas valsts bija veidojama kā apvienota, patstāvīga, neatkarīga un uz demokrātiskiem pamatiem balstīta republika. TP politiskā platforma līdz Satversmes sapulces sasaukšanai un Deklarācijas par Latvijas valsti, kā arī Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumu pieņemšanai kalpoja kā Latvijas Republikas pirmā pagaidu Satversme.

TP dibināšanas brīdī bija 40 locekļu. To izveidoja, ievērojot šādu vietu sadalījumu starp partijām - Zemnieku savienībai 13 vietas, LSDSP 10, Demokrātiskai partijai 5; Radikāldemokrātiskai partijai 5, Revolucionāro sociālistu partijai 3, Nacionāldemokrātiskai partijai 2, Republikāņu partijai un Neatkarības partijai pa vienai vietai. Papildus tika rezervētas 21 vieta Kurzemes un 18 vietas Latgales, kā arī vietas minoritāšu pārstāvjiem. Par TP prezidija priekšsēdētāju ievēlēja Zemnieku savienības pārstāvi Jāni Čaksti, bet par viņa biedriem sociāldemokrātu Marģeri Skujenieku un radikāldemokrātu Gustavu Zemgalu. Par sekretāru ievēlēja Demokrātiskās partijas pārstāvi Erastu Biti, bet par viņa biedriem sociālrevolucionāru Emīlu Skubiķi un Latgales Zemes padomes pārstāvi Staņislavu Kambalu. Pēc tam saskaņā ar Zemnieku savienības ierosinājumu sapulce piekrita ievēlēt "personu, kurai uzticēt Ministru kabineta sastādīšanu saziņā ar atsevišķām politiskām partijām". Par Pagaidu valdības Ministru prezidentu vienbalsīgi tika ievēlēts Zemnieku savienības izvirzītais kandidāts Kārlis Ulmanis.

1918.gada 18.novembrī II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris) TP svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas valsts. TP nebija tautas vēlēta pārstāvniecība, lai gan tās sastāvā bija daudz locekļu, kuri tika ievēlēti dažādās vēlētās institūcijās 1917.gadā. Tādēļ TP apzīmējama kā Latvijas Republikas priekšparlaments - pagaidu likumdevēja iestāde, kas pastāvēja līdz demokrātiskām parlamenta vēlēšanām, kuras 1818. un 1919.gadā nebija iespējams realizēt vācu un vēlāk lielinieciskās Krievijas okupācijas un aktīvas karadarbības apstākļos. TP darbība ilga 18 mēnešus, tas ir, no 1918.gada 17.novembra līdz 1920.gada 30.aprīlim. TP sanāca astoņās sesijās un noturēja 57 kopsēdes. Kaut TP sēdeklis bija Rīgā, laikā, kad lielinieki bija ieņēmuši Rīgu, TP darbība norisinājās Liepājā, bet Bermonta uzbrukuma laikā 11. un 31.oktobra TP sēde notika Cēsīs. Starp TP pirmās sesijas 5.sēdi, kas notika 1918.gada 6.decembrī Rīgā, un otrās sesijas pirmo sēdi Liepājā 12.maijā izveidojās ievērojams pārtraukums, ko izraisīja lielinieku uzbrukums, bet vēlāk vācu spēku virspavēlniecības atbalstītais 1919.gada 16.aprīļa pučs.

TP kontrolēja Pagaidu valdības darbību. Tā jau TP sākumposmā izveidojās parlamentārai republikai raksturīgas attiecības starp likumdošanas un izpildu varu. Ņemot vērā to, ka TP sēdes sanāca pēc zināmiem pārtraukumiem, bet nestabilā situācija valstī prasīja operatīvu likumdošanas darbu, 1919.gada 16.jūlijā TP pieņēma likumu Par Ministru kabineta tiesību izdot pagaidu rīkojumus. Pirmo Pagaidu valdību TP apstiprināja 1918.gada 19.novembrī, un tā darbojās līdz 1919.gada 13.jūlijam. Līdz Satversmes sapulces sasaukšanai TP izveidoja vēl divas Pagaidu valdības. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920.gada 17. un 18.aprīlī. Satversmes sapulce savu darbu sāka 1920.gada 1.maijā. Pirmajā Satversmes sapulces sēdē TP priekšsēdētājs Jānis Čakste paziņoja par TP pilnvaru nolikšanu, un līdz ar to TP darbība bija beigusies.

Pirmā bilde:

Tautas padomes sēde 1918.gads - fotoreprodukcija no grāmatas "Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados", Rīga, 1928.g., 76.lpp.

Avots:

Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. Latvijas vēsture. 1991. 3, 3.-9.lpp.; 1992. 1(4), 3.-13.lpp.

Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.

Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. Rīga: A.Gulbis, 1930. 65.-73.lpp.

Komentēt