Vēsture / 1917.gada 13.oktobris – Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes dibināšana

Jūsu vārds
Jūsu e-pasta adrese
Saņēmēja e-pasta adrese
Komentārs

1917.gada 13.oktobris – Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes dibināšana

21.08.2008

Idejai par Latvijas valsts neatkarību bija iespēja realizēties Pirmā pasaules kara notikumu dēļ, kad sabruka impērijas un radās virkne jaunu, neatkarīgu valstu (Somija, Polija, Baltkrievija, Ukraina, Kaukāza valstis, Igaunija, Lietuva), tostarp arī - 1918.gada 18. novembrī - Latvija. Taču reāla rīcība, lai pasludinātu Latviju par neatkarīgu valsti neizpaudās tikai 1918.gada 18.novembrī, bet gan vienu gadu agrāk – 1917.gada 13.oktobrī, kad Petrogradā (Sanktpēterburga) tika dibināta Latvijas Pagaidu Nacionālā padome (LPNP).

Kurzeme, Vidzeme un Latgale Krievijas impērijā atradās dažādās guberņās. Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā Kurzemi bija okupējis Vācijas karaspēks, fronte gāja gar Daugavu. Taču pēc Krievijas Februāra revolūcijas tika pasludināta brīvība politiskajā, ekonomiskajā u.c. jomās. Latvieši šo situāciju izmantoja un veidoja jaunas politiskas organizācijas. Tika dibinātas vietējās pašvaldības – Vidzemes, Kurzemes un Latgales pagaidu zemes padomes. 1917. gada 12. augustā Rīgā sanāca latviešu sabiedrisko organizāciju konference, kas prasīja Latvijas autonomiju Krievijas sastāvā, taču Krievijas Pagaidu valdība pret šīm prasībām izturējās nelabvēlīgi. Tas jau bija sākums idejai par pilnīgu atdalīšanos no Krievijas.

Tā kā krievu armijā trūka disciplīnas boļševiku aģitācijas dēļ, tad vācu armija sāka gūt panākumus: 1917. gada 3. septembrī tika ieņemta Rīga, un fronte virzījās uz ziemeļaustrumiem. Līdz ar to latvieši zaudēja cerības par Krievijas uzvaru karā. 1917.gada oktobrī Petrogradā sapulcējās latviešu pilsonisko partiju (bez sociāldemokrātiem) un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri nolēma dibināt Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi. Paralēli tai vācu okupētajā Rīgā jau 1917. gada pirmajā pusē bija dibināta cita latviešu organizācija Demokrātiskais bloks, kurā ietilpa sociāldemokrāti, kā arī dažas citas partijas, tostarp Latviešu zemnieku savienība.

No 1917. gada 29. novembra līdz 2. decembrīim Valkā sapulcējās lielākās latviešu partijas un sabiedriskās organizācijas un tika apspriesta LPNP nepieciešamība. Tā kā sapulcē nebija pārstāvētas minoritātes, tad organizāciju nevarēja nosaukt par Latvijas Nacionālo padomi. Tika noteikti tās galvenie uzdevumi – Latvijas Satversmes sapulces sasaukšana, autonomijas projekta izstrādāšana, Latvijas teritoriālo apvienošana, ārvalstu informēšana. 2. decembrī padome formāli deklarēja, ka līdz Satversmes sapulces sasaukšanai tā būtu vienīgā un pilntiesīgā latviešu tautas un Latvijas iedzīvotāju pārstāvētāja.

Par LPNP valdes priekšsēdētāju ievēlēja advokātu Voldemāru Zamuelu, par viņa biedriem Kārli Pauļuku, Jāni Rubuli, Jāni Palcmani. Par sekretāru ievēlēja Kristapu Bahmani, viņa biedriem Jāni Akurateru un Kārli Skalbi. Tika izveidotas astoņas nodaļas, kurām būtu jāatrodas Valkā, bet Ārlietu nodaļas centram – Petrogradā. Tika nolemts uz ārzemēm sūtīt delegāciju (Zigfrīds Meierovics, Jānis Čakste un Jānis Kreicbergs).

Sākotnēji LPNP darbojās grūtos apstākļos, jo boļševiki, kuriem piederēja faktiskā vara, bija negatīvi noskaņoti pret šo nacionālo organizāciju. 1918. gada 1. janvārī Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats) aizliedza Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes darbību, bet Iskolata priekšsēdētājs Fricis Roziņš kavējās lēmumu izpildīt, tādējādi LPNP turpināja darboties.

Pēc Vācijas neveiksmēm rietumu frontē 1918. gada 11. novembrī tika noslēgts Kompjeņas pamiera līgums starp Vāciju un sabiedrotajiem. Līdz ar to radās iespēja izveidot neatkarīgu Latvijas valsti. Sākās sarunas starp LPNP un Demokrātisko bloku par darbības saskaņošanu šajā virzienā. Abas organizācijas nevarēja vienoties par valsts iekārtu jaunajā valstī. Sociāldemokrāti vēlējās iedibināt sociālistisku iekārtu, bet tā nebija pieņemama citām partijām. 17. novembrī notika sanāksme, kurā piedalījās abās organizācijās pārstāvētās partijas. Pēc ilgiem strīdiem sanāksme nolēma dibināt pagaidu parlamentu Tautas padomi. Līdz ar to Latviešu Pagaidu Nacionālā padome un Demokrātiskais bloks iekļāvās Tautas padomē. Nākamajā dienā 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts.

Komentēt