Vēsture
1920.gada 11.augusts – Latvija paraksta miera līgumu ar Padomju Krieviju
30.10.2008.
Pēc brīvības cīņām Latvijā, kad no Latgales tika padzītas pēdējās Padomju Krievijas karaspēka vienības, 1919.gada 11. septembrī Latvijas valdība saņēma Krievijas piedāvājumu sākt miera sarunas. Krievija ārlietu tautas komisāra Čičerina telegrammā Latvijai bija piedāvāts “sākt sarunas par kara darbības izbeigšanu, uz kuriem pamatotos miermīlīgas attiecības starp abām pusēm”, atšķirībā no Igaunijas, Somijas un Lietuvas, kurām Krievija piedāvāja arī atzīt to neatkarību.
1920.gads – Latvijas de facto atzīšana
30.10.2008.1919.gada 28.jūnijā Versaļā tika parakstīts miera līgums, kas izbeidza Pirmo pasaules karu, un tajā bija Baltijas valstīm labvēlīgi noteikumi un netiešas garantijas to neatkarībai, taču oficiāli Latvija vēl nebija starptautiski atzīta par neatkarīgu valsti, līdz 1920.gadā vairākas valstis ar formāliem rakstveida paziņojumiem atzina Latviju de facto.
1919.gads – Brīvības cīņas Latvijā un Bermonta uzbrukums Rīgai
29.10.2008.
Neatkarības atzīšanas jautājumā Latvijai gūt lielākus panākumus objektīvi traucēja arī sarežģītā un neskaidrā iekšpolitiskā situācija. Līdzās centieniem panākt starptautisku Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti tika uzsāktas brīvības cīņas ar mērķi no Latvijas padzīt Padomju Krievijas karaspēku, taču Rīdigers fon der Golcs, kurš sākotnēji palīdzēja padzīt lieliniekus, vēlējās īstenot savus plānus un apvienojās ar Pāvela Bermonta karaspēku, lai ieņemtu Rīgu.
1919.gada 16.aprīlī – Apvērsums pret Pagaidu valdību Liepājā
14.10.2008.Laikā, kad Latvijas Pagaidu valdība cīnījās pret lieliniekiem Latvijā, kas bija izveidojuši Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku, palīdzību sniedza Lielbritānija, Francija un Vācija. Taču Vācijai bija savas intereses, un tā par katru cenu mēģināja Latvijas un Igaunijas teritoriju saglabāt savā pārvaldījumā, kā dēļ tika veikts Vācijas karaspēka apvērsums, lai gāztu Pagaidu valdību.
1919.gada 3.janvāris – Rīgu ieņem Padomju Krievijas karaspēks, Latvijas Pagaidu valdība bēg uz Liepāju
14.10.2008.
Nesen neatkarību pasludinājušās Latvijas Pagaidu valdībai jau pirmajās dienās bija jāsaskaras ne tikai ar valstij svarīgu ārpolitikas un iekšpolitikas jautājumu risināšanu, bet arī jārisina jautājums par kaimiņos esošās Padomju Krievijas militāriem uzbrukumiem Latvijai.
1918.gada 19.novembris – Tautas padome apstiprina pirmo Latvijas Republikas valdību
24.09.2008.
Jau nākamajā dienā pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, 1918.gada 19.novembrī, Tautas padome, izskatot vairākus svarīgus jautājumus, apstiprināja pirmā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa izveidoto Pagaidu valdību, kas tiek uzskatīts par pirmo Ministru kabinetu Latvijā un kura darbība ilga gadu.
1918.gada 18.novembris – Neatkarīgas Latvijas proklamēšana
22.08.2008.
Tikai vienu dienu pirms neatkarīgas Latvijas proklamēšanas izveidoja Tautas padomi. Šajā pašā dienā Tautas padome ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību un pieņēma lēmumu, ka nākamajā 1918.gada 18.novembra dienā tiks sasaukta kārtējā Tautas padomes sēde Nacionālajā teātrī, lai proklamētu neatkarīgu Latviju.
1918.gada 17.novembris – Izveido Tautas padomi, kura ievēlēs pirmo Latvijas Pagaidu valdību
21.08.2008.
Latvijas vēsturē 1918.gada 17.novembris ir tikpat būtisks kā 1918.gada 18.novembris, jo tieši dienu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas no divām latviešu tautas pārstāvniecībām tika izveidota viena – Tautas padome, kura attiecīgi ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību, 1918.gada 18.novembrī proklamēja Latvijas neatkarību un sasauca Satversmes sapulci.
1918.gada 12.jūlijs – Latvijas Pagaidu Nacionālā padome uztic Zigfrīdam Annai Meierovicam pārstāvēt Latviju ārzemēs
21.08.2008.
Jau kopš 1917. gada beigām Latvijas Pagaidu Nacionālā padome (LPNP) un Ārlietu nodaļas apspriedēs arvien no jauna tika uzsvērta nepieciešamība Nacionālās padomes pārstāvjiem doties uz ārzemēm - ārpus toreizējās Krievijas robežām. Tiekoties tikai ar sabiedroto valstu diplomātiskajiem pārstāvjiem Krievijā, nevarēja propagandēt latviešu tautas intereses, kā arī Latvijas valsts dibināšanas un starptautiskās atzīšanas nepieciešamības ideju izplatīt plašāk pasaulē. Tāpēc tika pieņemts lēmums pārstāvēt Latvijas intereses ārzemēs uzticēt Zigfrīdam Annai Meierovicam, kurš vēlāk kļuva par neatkarīgas Latvijas valsts pirmo ārlietu ministru.
1917.gada 13.oktobris – Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes dibināšana
21.08.2008.Idejai par Latvijas valsts neatkarību bija iespēja realizēties Pirmā pasaules kara notikumu dēļ, kad sabruka impērijas un radās virkne jaunu, neatkarīgu valstu (Somija, Polija, Baltkrievija, Ukraina, Kaukāza valstis, Igaunija, Lietuva), tostarp arī - 1918.gada 18. novembrī - Latvija. Taču reāla rīcība, lai pasludinātu Latviju par neatkarīgu valsti neizpaudās tikai 1918.gada 18.novembrī, bet gan vienu gadu agrāk – 1917.gada 13.oktobrī, kad Petrogradā (Sanktpēterburga) tika dibināta Latvijas Pagaidu Nacionālā padome (LPNP).
Meklētājs
© LETA 2008 | Lietošanas noteikumi
Marijas 2, Rīga, LV 1050, Latvija | tālr.: 67222509, fakss: 67223850 | e-pasts: marketing@leta.lv
mājas lapu izstrāde