Blogi

Latviešu diplomāts Alfrēds Bīlmanis 1951. gadā rakstīja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir “dabiskie trīs Baltijas jūras brīvības sargi”. Visas trīs valstis toreiz bija Padomju Savienības okupācijā un pasaule ieslīgusi Aukstā kara ērā, kas pusi Eiropas iekala politiskā ledus laikmeta važās. Savas grāmatas Latvijas vēsture nobeigumā Bīlmanis par trim tautām rakstīja šādas rindas:

Mūsu civilizācijas vēsturē XX gadsimts tiks iemūžināts ar milzu akmenī cirstu vēstījumu par notikumiem, kas nesuši traģēdiju dažādām tautām, tomēr visai cilvēcei kopumā par īstu apokalipsi, bez šaubām, izvērtās Otrais pasaules karš. Diemžēl arī šodien šis karš rod turpinājumu preses slejās, pieņemdams jaunu agresīva antagonisma formu – kā vēsturisko atceru karš. Reālam Otrajam pasaules karam ir zināms izbeigšanās datums – 1945. gada 8. maijs. Krievijai tā ir Uzvaras diena, kuru atzīmē dienu vēlāk, 9. maijā.

Idejas rodas un tad tām vajag piepildījumu... Man, kinorežisorei, radās ideja par filmu, kura parādītu, kā veidojās un attīstījās notikumi Latvijā pirms 90 gadiem, drēgnajā novembra mēnesī, kad pasludināja Latvijas neatkarību. Esmu izpētījusi daudzas muzejos atrodamas liecības par to laiku, izšķirstījusi dokumentu kaudzes, runājusies ar dažādiem cilvēkiem... Esmu uzzinājusi dažus sensacionālus, pat nezināmus faktus..., kas „iedeva atslēgu” filmas uzbūvei. Savā dienasgrāmatā vēlos parādīt, kā top šī īsmetrāžas spēlfilma un kādas domas manī rodas filmēšanas gaitā. Pirmais ieraksts tapis filmēšanas pirmajā dienā – šā gada 30. martā.

Nē, nē, Latvijas Republikai nekad nav bijušas kolonijas, bet Kurzemes hercogam 17.gadsimtā tādas bija gan un Kurzeme šodien ir daļa no Latvijas. Hercogs Jēkabs 1640.gadā nopirka Karību salu Tobāgo un latviešu jūrnieki ar Latvijā būvētiem kuģiem no turienes uz Jelgavu veda cukuru, tabaku un kafiju. Tajos laikos Jelgava bija galvenais šo koloniālpreču izplatīšanas centrs visā Austrumeiropā.

Dziesmu svētki latviešiem vienmēr ir bijuši kā alķīmijas laboratorija, kurā top pārkausētas, sublimētas un šķīstītas atsevišķās individuālās apziņas, līdz tās izaug līdz kopējai augstākai apziņai par piederību tautai, par savas individuālās sūtības piepildīšanu tautas likteņa labā.

Vai kāds jums ir vaicājis: Kas ir Latvija?. Ironiski, bet cilvēkam, kas nav latvietis, iespējams, uz to būtu vieglāk atbildēt. Skatoties no malas, viņš varētu nosaukt dažus plaši izplatītus priekšstatus – Latvija ir valsts Baltijas jūras krastā, Latvija ir latviešu dzīves vieta, Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.

Dzimteni, kā zināms, neizvēlas. Tā ir noticis, ka esmu dzimusi Rīgā, krievu ģimenē, un Latvija uz šīs planētas ir vienīgā zeme, kuru es saucu par savu dzimteni. Citas man gluži vienkārši nav un nevar būt. Jā, protams, es mīlu arī savu senču etnisko dzimteni – Krieviju. Lepojos ar Krieviju, ciešu līdzi Krievijas sāpēm, pārdzīvoju Krievijas vēsturiskās kļūdas, priecājos par Krievijas pasaules mēroga sasniegumiem kultūras, zinātnes un sporta jomā…